Atgriešanās

Dažādi

Iesaisties, novērtē šo rakstu!

     Uz kādu laiciņu biju pametis novārtā regulāru sportošanu. Pēdējais treniņš trenažieru zālē pirms atsākšanas bija pagāšā gada 10 februārī (10.02.2015). Tas ir lielākais pārtraukums, kāds man jebkad bijis, tas ir aptuveni 15 gadu laikā. Jā, esmu regulāri taisījis pauzītes, gan piespiedu – slimojis, traumas, gan arī atpūtas, bet līdz šim ilgākais bijia 3 mēneši.

      Ko tad es tādu sadarīju?

     Nav jau tā ka pilnībā šajā laika posmā nometu sportošanu malā. Sakumā piekopu treniņus svaigā gaisā, kas tīri labi patika, tik daudz un ilgi nebiju skrējis pa visu savu mūžu. Priekš cilvēka kuram vispār nepatīk skriet tas likās kā kaut kas jauns. Tālākais, ko noskrēju bija nepilni 11 km. Skriešana, protams, nebija vienīgais ko darīju, bez spēka vingrojumiem nevarēju. Izstrādāju nelielu treniņa plānu un pirms skriešanas izpildīju dažus vingrojumus, tur man labi noderēja pie glābšanas stacijas esošā vingrošanas konstrukcija (viena no tādām, kādas agrāk bija sastopamas gandrīz katrā daudzīvokļu māju rajonā).  Āra sportošana man tīri labi patika, iemācījos vairāk strādāt ar savu ķermeņa svaru un jutu, ka arī šāda sportošana dod pozitīvu rezultātu. Vienu brīdi es pat sasniedzu tādu punktu, ka izskatījos un fiziski jūtos daudz labāk nekā jebkad, proprorcionāli ieguldītajam darbam. Trenažieru zālē parasti trenējos 4-5 reizes nedēļā, ārā vidēji 2-3 reizes. Vēl patīkami apzināties bija, tas, ka par treniņiem nav jāmaksā, nekādu saistību un atvērts 24/7. Dažkārt arī skrēju pa tumsu, sava veida romantika un arī nedaudz stress, tā kā skrēju gar jūru, sanāca pa retam iekāpt ūdenī vai kādā bērnu izraktā bedrē.

     Septembrī nolēmu uzsākt mācības un iegūt fizioterapeita izglītību (09.2015.). Manuprāt, fizioterapeita izglītība papildina trenera, ļauj labāk izprast ķermeni, tā funkcionalitāti. Tā ir nākotnes profesija, redzot cik daudz cilvēkiem ir stājas problēmas un tendence kļūst aizvien bēdīgāka, tuvākajā laikā, katram trenerim būs nepieciešama fizioterapeita izglītība.

      Ar to arī man beidzās visa sportošana. Nācās ieiet reālajā studenta pasaulē - mācības un darbs, tam visam klāt mans dēls sāka iet dārziņā. Stress ne pa jokam, kamēr apradu ar to, ka jāpilda mājas darbi, jāmācās no galvas, tad arī mani īsti neapmierināja mācību process, dažu pasniedzēju veids kā pasniedz lekcijas. Tad vēl dēls bieži slimoja, bija jādomā, kas viņu pieskatīs, kā tik galā. Nācās arī pamest novārtā portālu, nebija laika, kad kaut ko rakstīt, lai gan ļoti gribējās.

     Starpcitu, iestājos PrePlay projektā, kurā jaunieši tika apmācīti antidopinga lietās un esmu viens no antidopinga vēstnešiem, jau vairāk, kā gadu. Projekta laikā iepazinos ar dopinga problēmu no visādām pusēm, kas palīdzēja veidot kopēju izpratni par tā nelabvēlīgajām sekām gan uz cilvēka veselību, gan uz sportu. Arī praktiski varēju pielietot savas zināšanas - piedaloties vairākās dopinga kontrolēs, kā asistents, lasījis lekcijas par dopingu sportā un tā nelabvēlīgo ietekmi - gan uz veselību, gan sportu, un piedalījies dažādās aktivitātēs. Dalīšos ar jums ar savām zināšanām un pieredzi arī šādā jautājumā.

 

 

     Esmu pabijis vēl dažos semināros par un ap sportu, kā arī pastrādājis RīgaTv24, kur aizskāru sporta tēmu un vienā raidījumā biju viesis - fitnesa treneris.

    Piedalījos šogad 2 sporta pasākumos Siguldas tautas braucienā ar velosipēdiem 36 km un Nike Riga run 5km, neskatoties uz netrenēšanos, sacensībās uzrādīju, manuprāt, labus rezultātus.

    Agrāk es nevarēju aiziet no kultūrisma, kā uztaisīju pauzi, pēc kāda laika parādījās milzīga vēlme cilāt svarus - izsalkums, kas bija jāapmierina, kļuvu agresīvs, viegli aizkaitināms. Es visu laiku gaidīju šo sajūtu, bet tā nenāca, nodomāju iespējams tas dēļ vecuma, kā zināms pēc 25 gadu vecuma testasterona līmenis sāk kristies.  Bieži, kad izpildīju pretestības vingrinājumus nesasniedzu to sajūtu, ka vairs nevaru, to cīņas sparu un domāju vai es vispār atgriezīšos trenažieru zālē.

Uzturs!

      Pa šo laiku, esmu ietaupījis daudz naudas uz uzturu. Kā pārtraucu trenēties, samazinājās apetīte un pārgāju no 5 ēdienu reizēm pa dienu uz 3 un dažreiz pat divām. Neesmu pa visu savu mūžu izmetis tik daudz gaļas laukā, kā pa šo periodu. Tā jau pirku daudz mazāk, bet tik un tā bija ko mest ārā. Ja runājam par olbaltumvielu daudzumu, ko uzņēmu, tas bija  ap 30 g dienā. Šajā laikā esmu ēdis arī čipšus un citus našķus, kā arī pabijis ātrajos restorānos.

     Kaitīgie ieradumi- jā, alkoholu arī bišku palietot sanāca, ne jau tā kā tautā runā: “uz korķa sēdēt”, bet bija pasēdēšanas, svinēšanas, kādās agrāk es lietoju maz vai vispār nelietoju alkoholu. Es vismaz vēl neesmu atradis tādu alkoholu, kuru man prasītos un man ir laba bufersistēma, kad sasniedzu kaut kādu stāvokli vairs nevaru iedzert, jo jūtu, ka paraus uz augšu.

     Kaut kādā ziņā šo period uztveru, kā eksperimentu. Bieži var redzēt un dzirdēt viedokli, ka pametot treniņus novārtā ātri sakrīt muskuļu masa un vīrieši aptaukojas, vēl labāks viedoklis ir, ka muskuļi pārvēršas taukos. Tad es skatījos, kas notiek ar mani.

Beidzot saņēmos

   Sākumā biju domājis atsākšu sportiskās gaitas ar treniņiem svaigā gaisā – skriešanu, pievilkšanos, piepumpēšanos. Bet tad atliku un atliku to. Sapratu, ka nav jēga un jāiet uz trenažieru zāli, izdomāju, ka iešu uz zāli pirms darba, trenēšos 3 reizes nedēļā.  20.07. atsāku trenēties.

Bildes tapušas  08.08.2016.  pēc 8 treniņiem.

Treniņa režīms

      Galvenais mērķis bija pieradināt sevi atkal trenēties un pamazām atgūt sportisko formu. Uzsākot treniņus pirmo, ko atklāju bija spēka zudums, aptuveni par 40%, dažos vingrinājumos pat vairāk, sajūtas bija nepatīkamas. Ja jautā, kas ir grūtāk, atsākt vai uzsākt? Līdz šim likās uzsākt, bet šoreiz, atsākt, jo sajūta bija it kā tev ir kaut kas atņemts, muskuļi ir, bet viņi nedarbojas, pat tie svari ar kuriem agrāk es iesildījos, bijā tālu, no tiem ar kuriem nācās trenēties.

            Es izmantoju šo iespēju un galvenais ar ko nodarbojos bija un ir tehnikas maiņu, uzlabošanu un pilnveidošanu. Mana primārā muskuļu grupa ir pleci, man vienmēr ir bijusi problēma ar tiem, strādājošie svari bija labi, bet nekad neesmu jutis tos tik labi strādājam, salīdzinot ar citiem muskuļiem, tie arī vienmēr ir atpalikuši izmēra ziņā. Pāris dienas trenējos ar brāli un tas bija pārsteigts, par manu treniņa plānu, 3 dienas nedēļā:

  1. Pleci, Triceps, Biceps, Prese
  2. Kājas, Prese
  3. Krūšu muskuļi, Mugura, Prese

       Parasti, lielās muskuļu grupas (kājas, muguru, krūšu muskuļus) trenēju atsevišķi vai pieliekot klāt vēl mazo muskuļu grupu un nedēļu sāku ar lielo muskuļu grupu uz kuru vēlos uztaisīt lielāku akcentu vai tā kura atpaliek. Es viņam teicu, ka man svarīgākie ir pleci, biceps un triceps tāpat augs, krūtis un mugura man tā jau laba, bet kājas augs, kā sēnes pēc lietus.

   Pozitīvi, ka spēju saņemties un ir laba atdeve treniņa laikā.

     Pagāšnedēļ nomainīju treniņa plānu. Gribu censties iet uz trenažieru zāli 4 reizes nedēļā – īsāki treniņi, lielāka atdeve.

  1. Krūšu muskuļi, Biceps, Prese;
  2. Pleci, Prese;
  3. Kājas;
  4. Mugura, Triceps, Prese

Svars.

     Atsākot trenēšanos mans svars bija 74,5 kg, tad vēlāk tas nokritās līdz 73, jutu, ka palielinājusies muskuļu masa, bet samazinājies tauku kārtas biezums, jo apetīte vēl nebija uzlabojusies. Bet tad kad tā atgriezās, sāku pieņemties svarā -  šobrīd mans svars ir ap 79 kg, tauku procents ir zem 14, kas nav slikti, bet man gribas sasniegt 10%, tad muskuļu reljefs izteiksmīgāks un labāk var just muskuļus strādājam.

Uzturs - šobrīd.

     Apetītei uzlabojoties, esmu atgriezies pie piecām ēdienreizēm dienām, drīzāk 3 normālām un divām vai pat vairāk uzskodām. Gribas pieķerties nopietnam uztura plānam, bet pagaidām mani apmierina rezultāts un par to nestresoju. Es neskaitu kalorijas, bet domāju par to - ko ēdu un kad. Brokastis ir tādas, kā jābūt un arī salātus (zaļumus) cenšos iekļaut ikdienas uzturā.

Veselības problēmas, atsākot trenēšanos.

     Viena no galvenajām problēmām ar kurām saskāros bija mugura. Muskulatūra bija palikusi vāja un bieži jutu muguras sāpes, jostas daļā. Labi, ka vērsos pēc padoma pie viena no pasniedzējiem, kas ir arī fizioterapeits, uzstādīja diagnozi, ka skriemeļi jostas daļā bija nekustīgi - palauza man mugurkaulu no visām pusēm un palika daudz labāk. Tikko biju nedaudz apslimis un vienu nedēļu netrenējos, tās laikā, atskārtu cik svarīgi man ir trenēties, jo atkal apetīte samazinājās, ja es netrenējos, tad man ēst arī īsti negribas.

     Šobrīdējā pašsajūta ir laba, tik jātrenējas. Jāpiestrādā pie šķidruma uzņemšanas un miega - vairāk jādzer ūdens un jāguļ.

Apņemos atsākt rakstīt un publicēt rakstus, kā arī šobrīd strādāju pie vēl vienas superīgas lietas, kas būs pieejama portālā. 

 

Foto: Jēkabs Pravornis

Novērtē, ļauj mums pilnveidoties

0 Komentāri

Izsaki savu viedokli!

Lūdzu autorizējies, lai pievienotu komentāru!


Autorizēties
Pēdējie tweeti
  • @FitnesaMentors: Kamēr putniņi sāk čivināt par pavasari, mēs - par aktīvu pavasari. Tagad un turpmāk par to, lai #TrenējiesGudri http://t.co/s39m1IkcUv
    04 Feb
Kontakti
  • Adrese: Rīga, Valguma iela 21
  • Tālrunis: 26336345
  • E-pasts: sadarbiba@fitnesamentors.lv
  • Darba laiks: 9:00 - 19:00
Sadarbība

Uzņēmumiem

Pašvaldībām  

Speciālistiem  

Treneriem

Profesionāļiem

Entuziastiem   

Vēlos sazināties

Piesakies jaunumiem (rakstīsim reti un saturīgi)

Par
FitnesaMentors.lv ir interaktīvs portāls ar mērķi uzlabot fitnesa industrijas pakalpojumu kvalitāti.
©2015-2016 Visas tiesības pieder fitnesamentors.lv Seko mums