Kā kustība uzlabo smadzeņu darbību?

Treniņi

Iesaisties, novērtē šo rakstu!


Platons 4. gs. p. Kr. sniedzis sekojošu atziņu -

„Lai cilvēka dzīve būtu veiksmīga,

Dievs tam ir devis divus līdzekļus: izglītību un fiziskās aktivitātes,

turklāt ne atsevišķi – vienu dvēselei un otru ķermenim, bet gan abus kopā.

Ar šo abu līdzekļu palīdzību cilvēks var sasniegt pilnību.”

 

Mūsdienu sabiedrība ir tehnoloģiski augsti attīstīta. Ātrā zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu integrācija modernā cilvēka dzīvē pavērusi iespēju augstākiem dzīves standartiem un uzlabotai dzīves kvalitātei, kas dažādos veidos ietekmē cilvēka dzīvesveidu. No vienas puses - modernās dzīves produkts ir augstāki dzīves standarti un uzlabota dzīves kvalitāte. No otras puses - modernās industrializācijas un datorizācijas attīstības rezultātā ir samazinājusies fiziskā piepūle un fiziskās aktivitātes līmenis cilvēka ikdienā. Būtībā, var apgalvot, ka fiziskā aktivitāte cilvēka ikdienā izzūd.

 

Ķermenis nav tikai kauli, locītavas un muskuļi; tas nav tikai asiņu vai citu ķermeņa šķidrumu transportēšanas sistēma. Mūsu fiziskais un mentālais ķermenis tiešā mērā ietekmē viens otru, mainot bioķīmiskos, fizioloģiskos, psiholoģiskos un fiziskos procesus organismā. Fiziskai aktivitātei ir fundamentāla nozīme ne tikai fiziskās, bet arī mentālās veselības paaugstināšanā un uzlabošanā (Mentālā veselība – labsajūtas stāvoklis, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot savu ieguldījumu sabiedrībai).

 

Fiziskās aktivitātes pozitīvā ietekme uz smadzeņu daļām, kas atbild par atmiņu un mācīšanās procesiem ir jāaplūko no vairākiem aspektiem. Saspringtais un mazkustīgais dzīves ritms rada daudz negatīvu aspektu uz cilvēka organismu. Piemēram, pildot mājas darbus, strādājot pie datora, mācoties, cilvēks aizmirst par savu ķermeni. Iegrimstot darbā, mugurkauls saliecas, pleci uzraujas, elpošanas ritms kļūst neregulārs un sekls. No piespiedu pozas muguras lejas daļā, plecu joslā, kaklā parādās saspringums un sāpes. Savilktajā ķermenī pasliktinās asins apgāde, cirkulācija. Tas samazina smadzeņu apgādi ar skābekli, pasliktinot prāta spējas un domāšanas kvalitāti. Tie ir tikai daži no piemēriem, ko sēdošs darbs izdara ar ķermeni.

 

Veicot fiziskās aktivitātes, cilvēka organismā uzlabojas asinsapgāde. Tā rezultātā paaugstinās skābekļa un barības vielu piegāde smadzenēm, kas savukārt uzlabo kognitīvās spējas, veicina koncentrēšanos, atmiņu, modrību, uztveri un motivāciju.

 

Fiziskā aktivitāte uz smadzenēm iedarbojas līdzīgi kā medikamenti

(piem., antidepresanti) – uzlabojot neirotransmiteru aktivitāti un veicinot neironu jeb nervu šūnu savstarpējo sadarbību.

 

Lai mācīšanās process būtu maksimāli kvalitatīvs, ir jāaktivizē gan kreisā - analītiskā, gan labā - emocionālā smadzeņu puslode. Jo labāka abu smadzeņu pusložu savstarpējā sadarbība, jo inteliģentāka unkvalitatīvāka ir mūsu rīcība.

 

# Socializēšanās ar izglītības dvesmu

Mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes sniedz sociālu efektu – uzlabo kontaktu ar citiem cilvēkiem, veicinot komunikāciju, tādējādi zināšanu un informācijas apmaiņu ar apkārtējiem. Šīm prasmēm ir liela nozīme kreatīvās domāšanas attīstīšanā un darba organizēšanā.

 

Daudzi pētījumi apraksta fizisko aktivitāšu saistību ar vispārēju labsajūtu un garastāvokļa uzlabošanos, veicinot, pašvērtējumu, elastīgumu jeb fleksibilitāti, vitalitāti un ķermeņa spēju tikt galā ar stresa radītajām sekām. Elasticitāte ir pamatnosacījums kreatīvai domāšanai. Tieši mērenas intensitātes fiziskā aktivitāte vislabāk uzlabo cilvēka labsajūtu un rada prieka un laimes emocijas.

 

#Nestreso, pasporto

Kustoties regulāri un pareizā intensitātē, cilvēks „norūda” sevi gan fiziski, gan emocionāli. Tas, piemēram, attīsta spēju tikt labāk galā stresa situācijās – spējot „skaidri” domāt, kas ir svarīgi adekvātu un pareizu lēmumu pieņemšanā. Smadzeņu darbības uzlabošanā – atmiņas un mācīšanās procesu veicināšanā svarīga loma ir fizisko aktivitāšu intensitātei. Neraugoties uz fiziskās aktivitātes pozitīvo ietekmi, tā ir jādozē atbilstoši katra spējām un fiziskajai sagatavotībai. Veselības saglabāšanā un uzlabošanā pieaugušajam ir nepieciešama mērenas intensitātes fiziskā aktivitāte, kas ilgst vismaz 30 minūtes un tiek pielietota vismaz 5 reizes nedēļā. Pasaules Veselības organizācija iesaka kombinēt mērenas intensitātes aktivitātes ar spraigām, enerģiskām aktivitātēm, kas ilgst vismaz 20 minūtes un tiek pielietotas 3 reizes nedēļā. Veicot fiziskās aktivitātes, ir jāapvieno gan aerobās, gan muskuļu spēku attīstošās slodzes. Šīs ir vispārējas vadlīnijas, kas ir jāizvērtē atbilstoši katra indivīda iespējām, vajadzībām un apstākļiem.

 

Bērniem un jauniešiem fiziskā aktivitāte ikdienā ietver sevī rotaļāšanos, sportošanu, vingrošanu, pastaigas, rekreāciju, sporta stundas skolā. Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi rekomendācijas:

Vismaz 60 minūtes katru dienu!

Bērniem lielākajai daļai ikdienas fizisko aktivitāšu ir jābūt aerobām.

 

#Ir pierādīts, ka regulāra un pareiza fiziskā aktivitāte bērnībā atstāj spēcīgus un pozitīvus pamatus fiziskajai un mentālajai veselībai visa mūža garumā.

 

#Cilvēki, kas jau jaunībā izveidojuši regulāru sportisko aktivitāšu modeli, to turpina visas dzīves garumā.

 

#Cilvēkiem, kas ir bijuši fiziski aktīvi jaunībā, ir augstāki mērķi attiecībā uz izglītību un studijām pēc skolas pabeigšanas.

 

Lai fiziskās aktivitātes iedarbība uz cilvēka organismu būtu pozitīva un „dziedējoša”, tai ir jābūt regulārai un individuāli piemērotai un dozētai. Svarīga loma smadzeņu procesu aktivācijā un domāšanas kvalitātes uzlabošanā ir arī veselīgam uzturam un kaitīgo ieradumu atmešanai. Arī uzturēšanās ārā, svaigā gaisā, ir viena no „atslēgām” uz veselīgu ķermeni un gaišu, skaidru prātu. Visam dzīvē ir jābūt līdzsvarā. Sabalansējot garīgo darbu ar fizisko aktivitāti, Jūs ne tikai iegūsies labu fizisko veselību, bet arī attīstītākas mācīšanās spējas un ”skaidrāku” prātu, jo, kustoties, mēs trenējam un aktivizējam arī savu smadzeņu darbību.

Dr. Sp.sc. Ieva Kundziņa

Dr. Sp.sc. Ieva Kundziņa

Sertificēta fizioterapeite un fitnesa trenere, Fitnesa studijas īpašniece

Atslēgas vārdi: Prāts Motivācija

Novērtē, ļauj mums pilnveidoties

0 Komentāri

Izsaki savu viedokli!

Lūdzu autorizējies, lai pievienotu komentāru!


Autorizēties
Pēdējie tweeti
  • @FitnesaMentors: Kamēr putniņi sāk čivināt par pavasari, mēs - par aktīvu pavasari. Tagad un turpmāk par to, lai #TrenējiesGudri http://t.co/s39m1IkcUv
    04 Feb
Kontakti
  • Adrese: Rīga, Valguma iela 21
  • Tālrunis: 26336345
  • E-pasts: sadarbiba@fitnesamentors.lv
  • Darba laiks: 9:00 - 19:00
Sadarbība

Uzņēmumiem

Pašvaldībām  

Speciālistiem  

Treneriem

Profesionāļiem

Entuziastiem   

Vēlos sazināties

Piesakies jaunumiem (rakstīsim reti un saturīgi)

Par
FitnesaMentors.lv ir interaktīvs portāls ar mērķi uzlabot fitnesa industrijas pakalpojumu kvalitāti.
©2015-2016 Visas tiesības pieder fitnesamentors.lv Seko mums