Oskars Štāls - īstais FitnesaMentora stāsts

#Mans ceļš

Es sāku trenēties 14 gadu vecumā, kad mācījos Rīgas 3.vidusskolā, skolas sporta zālē. Atceros, ka man bija baigais lepnums un prieks par to, jo līdz tam biju uzskatījis, ka uz svara zāli drīkst iet tikai no 18 gadu vecuma. Man patika trenēties un pavadīt laiku trenažieru zālē, tāpēc dažreiz tur biju pat 3h. Par uzturu tajā laikā nedomāju un ēdu tikai mājās, bija dienas kad nebiju ēdis kādas 10h, pēc mācību stundām pa taisno uz trenažieru zāli. Neskatoties uz visu to -  muskuļi auga un spēka rādītāji arī. Treniņi trenažieru zālē bija tas, kas stimulēja mani iet uz skolu un kad slimoju, tas bija tas par ko visvairāk domāju, jo zināju, ka rezultāti kritīsies un nāksies kādu mēnesi smagi trenēties, lai tikai atgūtu sportisko formu. Trenējos patstāvīgi 4 reizes nedēļā, treniņu ietekmē uzlabojās mana līdz tam vājā imūnsistēma, kuru arī ietekmēja mana apziņa, jo vairs negribēju slimot. Atceros, ka tad uzsāku treniņus ar mazām hantelītēm, bet pamazām gan hanteļu izmērs, gan svars pieauga. Uz zāli trenēties nāca policists, kas izpildīja hanteļu spiešanas vingrojumu ar lielākajām hantelēm, kas tur bija - 28 kg, un es domāju, cik viņš ir spēcīgs un cerēju, ka kādreiz arī tādas spiedīšu. Piebildīšu, ka lielākās, kādas esmu spiedis līdz šim, ir 50 kg katrā rokā, tas bija pirms Eiropas čempionāta, kad mans svars bija nepilni 90 kg. Zālē strādāja trenere Kristīne, kas man lika apsolīt, lai nesaslimstu ar kultūrismu, par ko bieži agrāk domāju, jo īsti nesapratu kādā ziņā viņa to bija domājusi, cerēju, ka tas bija domāts par aizliegto līdzekļu lietošanu! Pēc 9. klases, mainot skolu, sāku iet uz citu zāli un tā sākās mans trenažieru zāļu ceļojums. ( 20 sporta klubi 3 valstīs)

#Motivācija

Pa zālēm es sākumā mētājos, finansiālu iemeslu dēļ un meklēju kādu, kas ievēros manu neatlaidību, centību un palīdzēs uzlabot manu fizisko stāvokli, bija tikai viens noteikums,  ES NELIETOŠU NEKĀDUS AIZLIEGTOS  LĪDZEKĻUS. Es vienmēr esmu apzinājies, ka mana veselība nav tik laba, es bērnībā ļoti daudz slimoju, pirmajās klasēs, ja nedēļu biju skolā, tas bija brīnums. Pieaugot imūnsistēma uzlabojās, bet kad sāku iet uz trenažieru zāli, tā strauji uzlabojās. Cilājot svarus es ieguvu  veselību, pašcieņu, mīlestību pret sevi, spēku, muskuļu masu..., lietojot aizliegtus līdzekļus es varētu sabojāt savu veselību, vairs neietu uz sporta zāli un zaudētu visu, ko biju ieguvis, atgrieztos tur kur biju, nelaimīgs.

Labāk lēni un stabili nekā ātri un ar iespējamu blīkšķi.

Es cilāju svarus vakar, šodien un rīt.

Trenažieru zāle ir mana vide, kur man patīk atrasties un es izbaudu tur pavadīto laiku, visas tās sajūtas, ko dod treniņš. Treniņam arī piemīt dziedniecisks spēks, ir reizes kad atnāku dusmīgs, neapmierināts, bet vienmēr aizeju apmierināts, priecīgs. Treniņa dienas ir dienas, kad zinu, ka esmu izdarījis vismaz vienu labu lietu! Svarīga lieta ir, ka svaru cilāšana atstāj arī pozitīvu ietekmi uz ārējo izskatu. Man vienmēr nepaticis tas stereotips, kas pastāv, ja tev ir palielināta muskuļu masa, tad tu noteikti lieto, ko aizliegtu. Tādiem gribas teikt palasiet vairāk grāmatas. Pirms tika izgudroti visādi augšanas hormoni, bija spēcīgi, fiziski attīstīti cilvēki, kuriem nebija pat tuvu tādas iespējas kādas ir šodien.

#Analizēt sevi un kļūdas

Līdz pat pēdējām sacensībām es  vairāk  domāju, kā panākt, ka ceļu lielākus svarus, palielinu muskuļu masu un mazāk domāju par kļūdām, jo apzinājos, lai tās novērstu vajadzēs samazināt treniņa svarus. Bija lietas, kuras es nezināju, kā novērst, kam prasīt  padomus. Mana doma bija tāda, ja tev nav tā, ko gribu es, tad kāpēc lai es klausītu tavam padomam. Nekad man nav patikuši teorētiķi, kas runā, māca, salasījušies grāmatas, bet prakses nekādas, pat uz sevi nav izmēģinājuši un ja ir,  tad rezultātus nevar redzēt. Anglijā sāku vairāk pievērsties sevis analīzei, it sevišķi pēc personīgā trenera kursiem. Es sāku pat filozofēt - tik pat domāt, cik darīt. Dēļ darba treniņiem pieiet nopietni nevarēju, bet domāt gan. Kopš atgriezos Latvijā, es cenšos trenēties gudri un panāku to, ka rezultāts ir atbilstošs ieguldītajam darbam, es esmu panācis to, ka esmu apmierināts ar to kā fiziski izskatos. Es zinu, ja gribu izskatīties labāk, ir jādara vairāk. Tagad es cīnos ar savām ķermeņa nepilnībām, jo zinu kā.

Manas problēmzonas:

• Labās rokas bicepss. Tas attīstījās savādāk nekā kreisās, domāju, ka tas ir dēļ tā, ka bērnībā cietu autoavārijā un man bija lauzta roka, mainīju tehniku un tagad jau ir daudz labāk.
• Nosliece uz apaļo mugura, it sevišķi labajam plecam. Manā laikā, kad mācījos parādījās muguras somas uz viena pleca un man arī tāda bija, paldies izgudrotājiem, ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem un tiem, kam vajadzēja kontrolēt un izglītot cilvēkus, lai tādas somas nenonāktu līdz cilvēkiem, it sevišķi skolniekiem. Tad vēl bija stilīgi nēsāt somu uz viena pleca.
• Plecu muskuļu apjoms, it sevišķi aizmugurējā daļa un vidus.
• Pareizas tehnikas apguve pietupieniem ar stieni
• Ikri, mūžīgā problēma

#Metožu maiņa jeb vecums nenāk viens

Ja iepriekš es trenējos, lai labi izskatītos saspridzinot muskuļus, tad tagad, lai miera stāvoklī. Agrāk es trenējos agresīvi, tagad gudri. Tāpēc es brīžiem jūtos kā vīrietis pusmūža vecumā, jo tas ir vecums, kad pārsvarā vīrieši sāk vairāk  domāt par veselību un strādā ar svariem prātīgi. Es ceru, ka vēlāk man sanāks trenēties prātīgi un agresīvi.

#Nesalīdzināt, bet pilnveidot sevi

Es uzskatu, ka nevajag tik daudz sevi salīdzināt ar citiem, bet ar sevi, kāds es biju gadu, divus, trīs atpakaļ. Mēs katrs esam savādāks, kādam kaut kas vairāk no dabas dots, kādam mazāk. Uzvarētājs ir tas, kas spēj sevi attīstīt vislabāk, neviens cits nedzīvo Jūsu dzīvi, Jūsu ķermenī. Zaudētājs ir tas, kas sevi neattīsta, nepilnveido, tas nozīmē, ka gandrīz jebkurš viņa ķermenī būtu labāks. Ir tādi, kuriem viegli attīstās muskuļi, viņi izturas lecīgi un iedomīgi, domā, ka ir uzvarētāji, tad es uz viņiem skatos, kā uz zaudētājiem, jo zinu, ka ar tādiem dotumiem izskatītos labāk, būtu spēcīgāks un dalītos ar savām zināšanām, palīdzot citiem.

#Neatkāpšanās no principiem un smags darbs

Man ļoti nepatīk, ka pastāv viedoklis, ja cilvēkam ir palielināta ķermeņa muskuļu masa, tad noteikti viņš kaut ko lieto. Kādam tad man vajadzētu izskatīties, ja es apmeklēju trenažieru zāli, kopš 14. gadu vecuma? Jūs uz datora tagad arī rakstāt daudz ātrāk,  salīdzinot ar pirmo reizi. Vai Jums kāds pārmet, ka lietojat kaut ko? Tā ir trenētība, kas rodas treniņa procesā, ja jūs kaut ko trenējat, tad treniņš nes rezultātu. Es varu sevi savest fiziski (vizuāli) kārtība īsā laika periodā tādēļ, ka esmu tik bieži pārtraucis un atsācis treniņa procesu, dažādu iemeslu dēļ (slimības, atpūtas, finanšu), muskuļiem ir atmiņa.

"

Es neesmu lietojis un nelietošu aizliegtus preparātus, tas ir pret manu ētiku.

Startējot sacensībās es gana esmu saņēmis pa pakaļu,

bet no saviem principiem neesmu atkāpies.

Kultūrisms man ir devis tik daudz, ka netaisos to pazemot, es izturos ar cieņu pret to.

Es uzskatu, ka kultūrismā esmu gājis pa grūto ceļu, pieļāvis daudz kļūdas, bet vienmēr saglabāju cieņu pret sportu. Es skatījos uz muskuļiem tā, ja man neauga, tad to neesmu pelnījis vai arī par maz trenējos, vēlāk gan sapratu, ka vajag arī ēst.  

Tagad un tupmāk lasi manus pieredzes stāstus un treniņu metodes @FitnesaMentors.lv