A. Visockis - Trenerim jābūt vairāk nekā tēvam

Interviju sezonu turpinām sarunā ar kultūristu Aivaru Visocki. Šoreiz par trenera darba nozīmi un smagu darbu sevis pilnveidē.

"Ja tā nopietni saka - Es sevi neuzskatu par treneri, jo

Trenerim, manā uztverē, jābūt vairāk nekā tēvam,

jājūt līdzi, jāpārdzīvo, ja ir problēmas.

Es vēl neesmu uz to gatavs ne tīri fiziski, ne morāli, ņemot vērā, ka man sevi jāžēlo, kad es gatavojos sacensībam.

Ir jau protams arī treneri - konsultanti, ir tādi, kas sauc sevi par izciliem treneriem, bet strādājot ar klientu tur rokas kabatā vai mobilajā telefonā, tas, lai paliek uz katra paša sirdsapziņas, bet tas nav nopietni.

• Kā norisinās treniņš pie Tevis? Ko dari savādāk kā citi treneri?

Nevarētu teikt, ka savos treniņos piedāvāju, ko īpašu un kardināli atšķirīgu. Vienīgais, es varbūt vairāk ieklausos cilvēkos, viņu problēmās un cenšos ielīst viņa ādā. Izejot no personības izpētes, ar to es strādāju un sastādu programmu.

Uzskatu, ka trenerim pat būtu jābūt labākam psihologam, nekā trenerim, jo ja Tu būsi tikai labs vai izcils treneris, Tu nevari radīt rezultātu. Citreiz redzi, ka treneris izdzen cilvēku, pakliedz, kas jādara, bet nejūt, ka patiesībā vajadzīgas citas metodes. Bet atrodot īsto pieeju psiholoģiski, uzklausot, uzslavējot, Tu motivē cilvēku strādāt. Trenerim jābūt tam, kas tikai pagriež to mazo atslēdziņu, kas iedarbina cilvēka spējas. Bieži vien pēc treniņa man saka – Paldies, Trener, par darbu! Bet patiesībā, jau es esmu tikai virzītājs, cilvēks pats ceļ, dara, veido rezultātu.

• Tu principā esi Sporta kluba Reaktors seja, vai Tu tā arī jūties?

Jā, vairāk vai mazāk. Es gan neteiktu, ka esmu seja, es esmu reaktors! 

• Cik svarīgi ir, lai treneris ir piesaistīts klubam?

Domāju, ka, protams, tas palīdz. Ir daudzi, kas nāk tieši pie manis, es to apzinos un jūtu, ka esmu saistīts. Man ir augsta ticamības pakāpe, citi var gudri runāt, bet es varu pateikt, ka esmu tam gājis cauri un es to zinu. Ja kāds pateiks, ka ta nav pareizi, tad vismaz man tas ir derējis un vismaz kādam vēl mans padoms ir bijis derīgs.

Bet tā, ja kāds gudrītis atnāk un saka, ka viņš ir lasījis no Freda, kas ir lasījis no Maikla, kas ir tulkojis no vēl kāda, tad mani var atnākt un pataustīt (var, bet ne visas vietas, protams).

Švarcenegers, piemēram, ir tur. Ja Tev kaut kas nav sanācis, tad nevari aiziet un iespļaut  ģīmī, bet pie manis var atnākt, parunāties.

TRENIŅI

• Vai esi vienas treniņu metodes piekritējs, vai arī tagad un agrāk esi izmantojis dažādas treniņu metodes?

Vairāk vai mazāk esmu par klasiku, nemainu metodes.Tagad izmantoju augstu atkārtojumu skaitu, lai izvairītos no traumām. Ar lieliem svariem nestrādāju starpsezonā.

Treniņu grafiks:

2 reizes dienā, 6 dienas nedēļā.Treniņus neizlaižu, pat ja klubs ir ciet, vai esmu ceļojumos, tam nav attaisnojumu. Trenēties ir iespējams visur - ar gumijām vai pašam ar savu svaru.

Kājām un pietupieniem uz krūtīm atkārtojumu skaits 16 – 20 vienā piegājienā.

Kad žāvējos* atkārtojumu skaits piegājienā ir 40 - 50. Otrais piegājiens ir nāve. Trešo piegājienu taisot, iedomājies, jābūt vājpratīgai motivācijai. It kā viegls svars, bet iznāk baigā aerobā slodze.

Taisot krūtis trenažierī ar tukšu stieni piedzenu sākot ar 100 atkārtojumiem. Rekords ar tukšu stieni man ir 300 reizes. Pamēģini! Tas ir vājprāts. Nevar uzreiz, tāpēc palielinu no 100 reizēm. Sākumā domāju, ka 200 ir griesti, bet sanāca vairāk.

Pie 250 vispār neorientējies, kas notiek, nesaproti kustību, kā zemūdenē vai komā Tu esi. Bet var!

Jāņem, protams, vērā arī mans vecums. Nevaru būt tāds kā 20 gados. Esmu saglabājis spēka izturību. Uzturu formu uz tā pamata. Varbūt palieku apjomos vēl mazāks, bet uz skatuves izskatos vēl lielāks nekā drēbēs. Citādāk citi citreiz novelk kreklu un tur vispār nekā nav no tā, kas izskatās drēbēs.

• Vai esi izmēģinājis diagnostiku, lai uzlabotu savus rezultātus, noteiktu vājās un stiprās puses?

Jā, bet ne tik bieži kā vajadzētu. Bet esmu bijis. Maksimālais līmenis vidējs. Taču svarīgākais, ka uzzināju -  divus nozīmīgus momentus, par ko ārsti bija pārsteigti.

1. fakts. Manas plaušas no minimāla gaisa sastāva izvelk maksimālo skābekļa sastāvu - ļoti lietderīgi strādā. Es praktiski visu skābekli izvelku un tikai ogļskābo gāzi izelpoju.

Man ir sava teorija par to, kāpēc tā. Jo pirmajās zālēs, kur trenējos nebija svaigs gaiss un biju pieradis pie tā. Iestrādājās, ka jātrennējas un jāiztiek ar minimālām skābekļa devām. Citi vēl brīnijās - fenomenāli, tik racionāli strādāt.

2. fakts. Viens mans sirds puksts izmet ļoti daudz asinis. Man ātrāk sadzenās muskuļi. Piemēram, zālē taisam bicepsu ar vienādu svaru, kāds mierīgi uztaisa trīs piegājienus, es uztaisu 2, trešo nevaru, muskuļi piedzinušies, asinis maksimāli sadzinušās – šajā jautājumā tātad neracionāli strādāju, priekš kultūrisma labi, ka es ātri piedzenos, bet priekš sadzīves slikti – nevaru  30 minūtes cirst malku.

Vai piekrīti apgalvojumam, ka ir muskuļu grupas, kuras ir grūtāk attīstīt?

Jā, piekrītu. Jebkuram sportistam ir favorītmuskuļi, kurus ir vieglāk uztrennēt un ir tādi, kurus trennē, trennē un neiet.

Man krūšu muskuļi aug ne no kā. Ikri – nē, tos ir grūti uztrenēt. Tie sastāda problēmu arī pasaules līmeņa sportistiem, it sevišķi tumšādainajiem, viņi baigi atpaliek. Ir pasaules līmeņa veči, uz kuriem strādā speciāli, lai attīstītu ikrus.  Ir, kas šuj iekšā, bet to jau tagad arī var pārbaudīt.

• Kurā sezonā Tev ir grūtāk/ vieglāk trenēties? Vai gadalaikam nav nozīmes?

Rudenī ir grūtāk turēt diētu, visu laiku gribas ēst. Tāpat kā lāči, gatavojoties ziemai uzkrāj taukus, grūtāk nomest svaru. Uz vasaru psiholoģiski ir vieglāk. Ja mačs ir novembrī, Tu parādi sevi  uz skatuves labi ja stundu. Tāpēc pavasarī piedalās vairāk dalībnieku nekā rudenī, jo pat ja nesasniegs rezultātus, varēs savu formu vasarā, pludmalē, parādīt.

• Grūtākais un efektīvākais vingrojums kādu jebkad esi redzējis?

Ja ir kāds grūts vingrinājums vai tāds, kas nepatīk, viņš momentā jāpārvērš par pozitīvu. Jāiedomājas, ka viņš ir ļoti labs. Jāsaka, ka labi jūties, jācenšas visu darīt ar pozitīvām emocijām. 

• Vai vajag pildīt vingrojumu, ja tas nepatīk?

Kādreiz vajag. Katram ir vingrojumi, kas padodas un kas nepadodas, un lielākā kļūda ir taisīt tikai tos, kas labi padodas. Labi jūtas un taisa tikai tos. No dzimšanas kāds muskulis ir spēcīgāks, un viņš  to arī izmanto treniņos, un parējos ne tik ļoti, tādējādi veidojas tā disproporcija. Pārsvarā visiem nepatīk kāju vingrojumus taisīt. Savā laikā man arī nepatika un tad es vienkārši iedvesmoju sevi, ka tas ir vajadzīgs un sāku pievērst uzmanību arī kājām.

Ļoti liels darbs jāiegulda psiholoģiski strādājot ar sevi, tad visi mērķi ir sasniedzami.

Lasi intervijas ar Aivaru Visocki tagad un turpmāk FitnesaMentors.lv eksperta profilā.

DISKUSIJA! Esi trenējies pie Aivara Visocka? Izsaki savu viedokli.